Kādas ir tavas attiecības ar vēstulēm? Un ko tu darītu ja tev būtu iespēja palasīt svešas vēstules?
Paldies, kādai meitenei, jo vēstules viņa visiem rāda publiski šeit, un tās iedvesmo un rada dienu gaišāku.

«līva.

skaisti esi.

neaizmirsti, ka prieciņš ir sīkumos. »

( Lasīt tālāk )

Zini kā var iet pa ielu, taku, pļāvu un nebeigt smaidīt? Sandrina Estrade Boulet tev atklās šo noslēpumu.
Katrā niekā, katrā skatā un ielas burzmā saskati sev līdzīgos — ar seju un raksturu. Māksliniecei, tas

( Lasīt tālāk )

Vasara ir īstais laiks, kad eksperimentēt ar saviem matiem. Šoreiz ielūkosimies Agneses matu karnevālā, jo tie mainās, šķiet, ik dienu. Ja priekš tevis sanāk par traki, galvā salmu cepure, un nākamajā dienā, doties izmēģināt nākamo eksperimentu.
Iecienītākie ir īsti mati, dažādās variācijās. Sākot no ponija

kuram patīk arī Merilinas matu sakārtojums

( Lasīt tālāk )

Gada draiskākā diena ir pienākusi! Lai to sagaidītu un pavadītu pienācīgi, jāveic ekipējums no matu galiņiem, līdz īkšķim.
Matus tinam un pinam — bizēs un copēs. Ja kāds ir paslinks un baidās no lietus, ar šādu bizi var mēģināt aizstāt ziedu vainagu.


( Lasīt tālāk )

Volfs Mesings ir gaišreģis, psihologs un hipnotizētājs, kas nāk no nabadzīgas ebreju ģimenes Polijā. Liktenis jau kopš bērnības pret viņu ir skarbs. Pavisam jaunam puikam

( Lasīt tālāk )

29.aprīlī klubs „Piens” vēra vaļā savas durvis daudziem apmeklētājiem, lai iepazīstinātu tos ar jaunākajām aktualitātēm performances pasaulē.
Tajā notika «DIVERSE UNIVERSE VI» — starptautisks performances festivāls, kas notiek jau 6. reizi, Latvijā tas paviesojas otro reizi. Performances mākslinieku rindas veidoja pārstāvji no Āzija, Amerika un Eiropa, tika pārstāvēta gan rietumu, gan austrumu pasaule.

Paša festivāla pirmsākumi meklējami Igaunijā, kad mākslinieku apvienībai Non Grat dzima ideja par starptautiska festivāla radīšanu. Rīgā festivālu savukārt organizēja «Latvijas Performances Mākslas savienība», kura nodibināta pirms diviem gadiem ar mērķi organizēt performances mākslas notikumus Latvijā un iepazīstināt ar to jebkuru interesentu.


Oikado Ichiro — viens no pasākuma vaininiekiem

( Lasīt tālāk )

Ta kā ši nedēlās nogala piespiedu kārtā tiek pavadītā Rīga, kas man dabas bērnam un lauķim, ir ļoti sāpīgi..auč. It īpaši pavasarī, kad visi dara to, un

( Lasīt tālāk )

Ļoti iepatikās Jason Travis bilžu sērija Persona jeb ''Whats in Your bag?''








( Lasīt tālāk )

Mirkļi ķeršanā, ir tā pat kā ar tauriņiem. Ne katram ir dota iespēja tos noķert. Tad lūk šai meitenei tas izdodas lieliski. Intīmas, un pat nedaudz kairas fotogrāfijas. Atrastas Flickr galerijā.


( Lasīt tālāk )

Reizēm ir jauki tāpat vien pastaigāties un pavērot klusumu, jo īpaši sniegbaltā ziemas vakarā. Patiesībā, laikrādīm nebūt nav jārāda tie lielākie cipari, lai sagaidītu tumsu. Ziemas vakaros tumsa pati steidz mums pretī. Tā nejautā vai mēs to gaidām, vai mēs maz to gribam. Tā atnāk pati, ne lūgta, ne gaidīta. Tā zina savu laiku un vietu. Un mums atliek vien pakļauties.

Ja tu skaties glītu ainu kādā romantiskā filmā, kur meitene asarām birstot brien pa meža taku, sniegpārslas krīt uz matiem un fonā skan mūzika, gribas teikt — atslābsti! Realitāte ir citāda! Tev ir auksti un domas nebūt neraisās tā, kā tu to esi iztēlojies. Mūzika fonā neskan! Labākajā gadījumā paliek vien pēdas sniegā. Vēstneši, kas vēl brīdi pastāstīs citiem, ka te kāds ir bijis. To zinās vien retais. Un sniegpārslas nepielūdzami sakritīs tieši tavās pēdās, lai ātrāk noslaucītu pasauli baltu un tīru.

Bet šoreiz es apmānīju ziemu! Es paņēmu mazliet gaismas sirdī un lāpā. Es ik soli liku stingri pie zemes, lai sniegs bezspēkā padotos smagumam un piekļautos zemei cieši, jo cieši. Es paņēmu ziemu uz mājām. Tā paliks šais bildēs mūžīgi. Tā stāstīs par ziemu, kad koki padevās sniegam.





( Lasīt tālāk )