Ta kā ši nedēlās nogala piespiedu kārtā tiek pavadītā Rīga, kas man dabas bērnam un lauķim, ir ļoti sāpīgi..auč. It īpaši pavasarī, kad visi dara to, un netikai to!
Ļaujos sevis spīdzināšanai un tapino žo zaļo galeriju, ar mazajiem prieciņiem un laimītēm.
Un kāds neliels, bet mīļš oranžs akcents.
p.s.
Es ļoti ilgojos pēc Tevis, man divriteņu draugs.
Komentāri (0)
RSS ietīt / attītTikai reģistrētie un autorizējušies lietotāji var komentēt.