Vai atceraties tos ģimenes vakarus, kad ņēmāt no plaukta kastīti ar diapozitīviem un uz sienas skatījāties fotogrāfijas, kas tajos mājoja? Bija arī tāds bērnu prieks, kā foto filmiņas kurās multfilmas varēja skatīties, diemžēl neatceros to nosaukumu kā tā visa komplektācija nosaucās.
Šīs saldās bērnības atmiņas man uzjundīja Toma Zariņa projekts Diapozitīvu Latvija. Tajā tiek sniegta iespēja diapozitīvus digitalizēt, daļu no savas specifikas tie zaudē, bet tas ir labs veids kā saglabāt atmiņas mūsdienīgā formā.
Šāda aina katram lieliski ir palikusi atmiņā, 1. septembris ar lielām baltām bantēm matos, laķenēm, un nedaudz trīsošu sirsniņu, kas nu tagad būs.

Arī vasaras šķietami mužīgajā kartupeļu, kāpostu vai biešu laukā.

Foto aplūkošanu nedaudz apgrūtina diezgan apjomīgā ūdenszīme, un zog baudu tās aplūkot, bet ideja un uzņēmība apsveicama!