Šodien, turot rokās ļoti biezu grāmatu, kuru šobrīd lasu, vajadzēja ciemoties pie draudzenes, kura dzīvo apmēram 30 minūšu attālumā no manis. Grāmatu izlēmu ņemt līdzi, lai kaut cik īsinātu laiku un mazinātu attālumu starp galamērķi un mani.
Tad nu es aizdomājos, cik labi būtu, ja grāmatas varētu sadalīt pa segmentiem, kuri būtu viegli izņemami no tām. Teiksim, es izlasu 30 lapas, izņemu tās no grāmatas ārā un nolieku, tādējādi, netiek staipīts līdzi nevajadzīgs svars (nevajadzīgās lapas). Bet tad, kad pienācis grāmatu atgriezt bibliotēkā, atliec visus segmentus atpakaļ un nodod to lasītavā.
Šīs nelielās pārdomas mani uzvedināja uz domām par mazajiem «ja nu..?» jautājumiem, kurus mums katram vajadzētu uzdot katru dienu. Tieši tie mazie jatājumi arī ir tie, kuru dēļ pasaulē ir tik daudz lielisku un sarežģītu izgudrojumu (piemēram i-pods).
Runājot par mazajiem «ja nu..?» jautājumiem, ir brīnišķīga lapa, kurā publicētas dažādas mazās idejas, kuras galvenokārt, sākas ar šo mazo «ja nu..?» jautājumu.

Ņemts no mazajām idejām.

Moon Publicity ir nācis klajā ar jaunu reklāmas veidu – reklamēt zīmolus uz Mēness. Es jau varu iedomāties klišejisku bildi ar jauno pārīti kaut kur San Francisko kalngalē, kur viņi aizbraukuši skatīties uz Mēnesi. Un še ku reku, paverot acis uz augšu viņiem acu priekšā ir nekas cits kā Pepsi logotips.
Ideja jau pati par sevi ir lieliska – jebkurā pasaules malā, pie ideāliem apstākļiem (skaidras debesis) zīmola reklāma būs labi redzama. Taču vislielākā problēma ar reklamēšanos uz Mēness ir tāda, ka cilvēki nevēlas skatīties uz zīmoliem un šāda Mēness aizsegšana varētu viņus pamatīgi nokaitināt.

ņemts no mazajām idejām