Reizēm ir jauki tāpat vien pastaigāties un pavērot klusumu, jo īpaši sniegbaltā ziemas vakarā. Patiesībā, laikrādīm nebūt nav jārāda tie lielākie cipari, lai sagaidītu tumsu. Ziemas vakaros tumsa pati steidz mums pretī. Tā nejautā vai mēs to gaidām, vai mēs maz to gribam. Tā atnāk pati, ne lūgta, ne gaidīta. Tā zina savu laiku un vietu. Un mums atliek vien pakļauties.

Ja tu skaties glītu ainu kādā romantiskā filmā, kur meitene asarām birstot brien pa meža taku, sniegpārslas krīt uz matiem un fonā skan mūzika, gribas teikt — atslābsti! Realitāte ir citāda! Tev ir auksti un domas nebūt neraisās tā, kā tu to esi iztēlojies. Mūzika fonā neskan! Labākajā gadījumā paliek vien pēdas sniegā. Vēstneši, kas vēl brīdi pastāstīs citiem, ka te kāds ir bijis. To zinās vien retais. Un sniegpārslas nepielūdzami sakritīs tieši tavās pēdās, lai ātrāk noslaucītu pasauli baltu un tīru.

Bet šoreiz es apmānīju ziemu! Es paņēmu mazliet gaismas sirdī un lāpā. Es ik soli liku stingri pie zemes, lai sniegs bezspēkā padotos smagumam un piekļautos zemei cieši, jo cieši. Es paņēmu ziemu uz mājām. Tā paliks šais bildēs mūžīgi. Tā stāstīs par ziemu, kad koki padevās sniegam.





( Lasīt tālāk )

Cik skaista ziema! Agrajos rītos, kad dodos uz darbu, labu rītu saka sniega gubām apsnigušie koku zari. Un ainavas zīmējas glītākas kā uz Ziemassvētku kartiņām. Sniegs zem kājām gurkst un atceros tos agros tumšos rītus, kad uz skolu steidzos un bridu kupenas līdz ceļiem dziļas. Tā nu šajās brīvdienās draugu lokā izstaigājām Siguldas skaistākās un sniegotākās vietas.

Dienu sākām ar nelielu devu adrenalīna Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda”. Tur katru sestdienu un svētdienu no 12.00 līdz 17.00 ikviens gribētājs var nobraukt ar tūristu bobu jeb vučko. Tās tik ir sajūtas! Un uztraukums pakrūtē aug jo lielāks ar katru brīdi. Tā nu sakāpām vučko un laidām lejā. Turi galvu stingri, jo katru līkumu tu izlokies līdz! Brauciens ilgs minūti un pāris sekundes, taču ir tā vērts. Pirms tam vēl uzbraucām augšā uz 6. stāvu. No tā paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu, plašo Gaujas senleju, pilīm un baznīcas jumtu.

Tālāk pa Šveices ielu devāmies apskatīt pilsētu. Iepretim koncertzālei un mākslas skolai „Baltais flīģelis” atrodas bijusī fabrikas „Laima” dibinātāja Vilhelma Ķuzes māja. 20. gadsimta pirmajā pusē tur atradās tenisa korti, kuri vietējiem iedzīvotājiem bija pieejami bez maksas, savukārt tūristiem par samaksu. Tā tik bija dzīvē!

Atslēgu skvērs pavisam pārvērties. Katra atslēga uzvilkusi balto ziemas mēteli ar pūkainu cepuri galvā. Siguldas pils un pilsdrupas arī ziemā nav zaudējušas savu pievilcību. No pilsdrupām paveras pasakains skats uz apsnigušo Gaujas ieleju un vareno Turaidas pili. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik daudz piļu atrodas tik tuvu viena otrai. Un tās visas savieno trīs taisnes veidojot trīsstūri.

Arī spieķu parku sedz bieza sniega kārta. Saules stari tajā atspīd un sniegs mirguļo. Sataisījām kaudzi bildes ar spieķiem un eņģeļiem. Turpat atrodas arī gaisa trošu ceļš un kamanas. Ja tu turies pie pārliecības, ka lidojošas kamanas ir tikai Santa Klausam, tu maldies! Ikviens ar tām var pārbraukt no Siguldas uz Krimuldu. Un tā arī darījām. Ziemassvētku dziesmas pavada ikvienu braucēju. Kalnu nogāzes apdzīvojušas slēpošanas trases.

Ieskatījāmies pulkstenī un pamanījām, ka pilsētā ērti varam atgriezties ar vietējo autobusu. Lai gan diena ir skaista, sals kož degunos un nolēmām, ka šoreiz tas ir prātīgākais ceļš atpakaļ. Pastaigu pa Serpentīna ceļu atstājām nākamajai reizei.

Ja arī tu esi bijis Siguldā, apmeklē www.draugiem.lv/redziruna sadaļu, pievieno savu stāstu un novērtē apskates objektus. Labākā stāsta autors iepazīs Siguldu gida pavadībā. Tāpat neaizmirsti apmeklēt www.tourism.sigulda.lv, lai atrastu visu sev nepieciešamo informāciju par apskates objektiem un aktīvās atpūtas vietām.

Siguldas – Vidzemes Šveices – stāvos pakalnus un Gaujas senielejas krastus bez kārtīga tūristu spieķa nemaz nevar izstaigāt! Spieķu gatavošana vietējiem amatniekiem bija un ir izdevīgs peļņas avots. Ir veselas spieķu darinātāju dzimtas, kā, piemēram, Vīganti Turaidā.

Slaveni bijuši arī Kļaviņi Siguldā. Viņi ar spieķu gatavošanu sākuši nodarboties 1925. gadā.
„Jānis Kļaviņš dzimis Siguldā 1864. gadā, viņa tēvs strādājis par kalēju pie firsta Līvena. Tēvam spieķus palīdzējuši darināt trīs no sešiem bērniem. Siguldā ģimene sākusi dzīvot no 1925. gada. No Kļaviņu ģimenes sešiem bērniem tēvam spieķus gatavot palīdzējuši trīs – Pēteris, Otīlija un Lidija. Spieķi līdz ar saldumiem tirgoti Gaujas lejā pie ceļa uz pārceltuvi – kioskā, ko ģimene īrējusi no pašvaldības. Vēlāk bijis arī kiosks pilsētā. Tēvs ar spieķiem piedalījies izrādēs. Dēls Pēteris iemācījies gatavot īpatnējus,

( Lasīt tālāk )

Lai lieliski atpūstos ģimenes, draugu vai kolēģu lokā nebūt nav jādodas kaut kur tālu prom aiz Latvijas robežas. Piedzīvojumiem bagāta atpūta Siguldā ir teju uz katra stūra. Palūkojies ārā pa logu un nepalaid garām pēdējās rudens dienas, kad ar gumijniekiem kājās var izstaigāt kādu lapām piebirušu taku. Un vai tu zini, ko labāku par smiekliem, kas saplūst kopā ar meža skaņām?
Kā melnbaltā kino, brīvdienu vēlajos rītos peronu piepilda pilsētas viesi. Soļu klaudzoņa un runas pārtrauc tik ierasto mieru un klusumu. Lepnās karietēs ormaņi par nelielu samaksu gatavi tūristus izvadāt pa pilsētas krāšņākajām skatu vietām. Arī naktsmāju saimnieki sarūpējuši pēļus un dūnu segas ikvienam, kurš vēlas aizbēgt no pilsētas drūzmas.
Gaujas ieleja, kā vecās mātes tamborēta galda sega, vienās takās izrotāta. Citu papildina koka kāpnes, citu koka saknes. Taču tās visas kā ceļvedis bez vārdiem vadā tūristus pa Gaujas ielejas skaistākajām vietām. Uz Velnalu, kurā reiz Velns, bēgdams no saules,

( Lasīt tālāk )

Pa ilgiem laikiem sestdiena sanāca brīva diena. Augustā jau labi laicīgi tika nopirktas biļetes uz Nacionālā teātra izrādi „Makss un Morics”. Galvā jau teju simtu reižu pārlikts plāns, ko un cikos apmeklēsim. Tā teikt, diena jāvelta teātrim un muzejiem.
No brīža, kad vakara raidījumā pa LTV1 „Saldais krējums” redzēju sižetu par Aleksandras Petrovas interjera dizaina lellēm nebija miera

( Lasīt tālāk )

Tūkstotis miniatūru cilvēciņu lēnām kūst saulē apspīdēti ar mērķi pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību strauji kūstošajiem ledājiem Grenlandē un Antarktikā.
Joprojām ir grūti pievērst apkārtējo uzmanību straujajām klimata izmaiņām, kuras rodas globālās sasilšanas rezultātā. Māksliniecei no Brazīlijas Nele Azevedo, izveidojot 2 000 ledus skulptūras un novietojot tās Berlīnes Operas nama priekšā uz kāpnēm, ir izdevies pievērst ne vien garāmgājēju uzmanību, bet arī medijus, kuri šo ziņu ir izplatījuši pa visu pasauli.
Kopš 2005. gada māksliniece izstāda ledus skulptūras „Kūstošais vīrs” dažādās pasaules lielākajās pilsētās, lai pievērstu apkārtējo uzmanību izmaiņām apkārtējā vidē. Pasaules dabas fonds arī brīdina, ka straujā Arktikas ledāja kušana izraisīs straujas laika apstākļu izmaiņas dažādās pasaules malās.

Info iekš:


( Lasīt tālāk )

Rīts iesākās ar sauli un salšanu studentu solā pasniedzējas stāstījuma pavadījumā. Teju ne gluži negaidīts, bet arī ne īsti gaidīts telefona zvans pārtrauc 15 minūšu garo starpbrīdi. Tiek saņemts paziņojums par ekskursijas vadīšanu pa Siguldas dārziem. Un man ir tas riebīgais paradums pirms tam gatavoties. Sanāca improvizācija.

Es uzskatu, ka visam ir savs laiks. Skolas gados gar puķēm nav nekādas daļas, pēc 25 jau gribas kādu zaļumu uz p

( Lasīt tālāk )

Pie Siguldas pils 1226. gadā tika uzcelta baznīca. Nav ziņu par tās izskatu, bet pirmā baznīca varētu būt celta no koka. Mūra baznīca tajā pašā vietā tika uzbūvēta vēlāk – 1483. gadā. Pie baznīcas veidojās

( Lasīt tālāk )

Atklāšana trešdien, 30. septembrī, 18:00.
Laiks: 30. septembris – 25. novembris
Vieta: Leļļu Mākslas muzejs / Spīķeri / Maskavas iela 12
Rīko: Leļļu Mākslas muzejs

Aleksandras Petrovas porcelāna skulptūrleļļu izstāde “Raža” un Jūlijas Osinas Fridmanes foto ( Maskava). 3. oktobrī – meistarklase. Oktobrī tiks atvērta muzeja dizaina lietu un leļļu galerija “Mākslas Elementi”.
Īsti svētki

( Lasīt tālāk )

Mike Stilkey nupat Denverā, ASV ir atklājis savu personīgo izstādi „Words fail me” jeb „Vārdi mani iegāž”. Ja nu kādam sanāk turp doties, ir iespēja apskatīt klātienē. Vairāk informācijas par viņa darbiem atrodama: www.mikestilkey.com/
Viņa darbi ir interesanti, un jo īpaši grāmatu skulptūras, kuras viņš pats veido apgleznojot tās.
Mākslinieku vienmēr ir saistījusi gleznošanas un zīmēšanas māksla ne tikai uz sena papīra, vinila plašu ierakstu vākiem un grāmatu lapām, bet arī uz pašām grāmatām. Tā nu māksliniekam ir radusies doma veidot grāmatu skulptūras. Lietojot dažādu krāsu tinti un zīmuļus, krāsas un lakas, māksliniekam savos darbos izdodas radīt īpašu melanholisku un tajā pašā laikā untumainu rakstura nokrāsu, iedzīvinot radītajos tēlos ambīcijas un dažādus pasaku un fantāzijas stāstus.

boold.wordpress.com


( Lasīt tālāk )