Gads fotogrāfijās
TIME ir izvietojies savu 2009. gada foto kolekciju, ar bildēm, kas vislabāk raksturo šo gadu. 48 fotogrāfiju galeriju var aplūkot šeit, bet te būs dažas mani atlasītie foto — kas man ritina šī gada kamola galeriju atpakaļ.
Baraka Obamas inaugurācija. Politikā īpaši
( Lasīt tālāk )
Baraka Obamas inaugurācija. Politikā īpaši
( Lasīt tālāk )
- +4
- 19. decembrī 2009, 16:45
- 1
Radošs? Jā, radošs!
Pirms dažām nedēļām es izlasīju Breta Īstona Elisa grāmatu „Mēness Parks”. Grāmata bija uzrakstīta ļoti sarežģīti, kur viens teikums aizņēma vairākas rindkopas un nereti veidoja veselu paragrāfu. Autors izaicina lasītāju ieraksties viņa narkomāna-atkarībnieka prātā, liekot lasītājam aizdomāties par autora patiesumu un atstāj lasītāju neziņā vai stāsts ir bijis balstīts uz reāli notikušiem notikumiem un vai tiešām vajadzētu žēlot grāmatas galveno varoni. „Mēness Parks” nudien ir īsts šedevrs. Bet ne par grāmatu šoreiz ies runa.
Lasot sarežģītās rindas nonācu līdz mazam paragrāfam, kur Elis aprakstīja savu bērnības māju, precīzāk – savu istabu, kurā vismasīvākā mēbele bija grāmatu plaukts, kas stiepās pāri garākajai sienai un kura bija pilna ar autora sarakstītiem stāstiem, prozām un novelēm. Lasot šīs rindas nonācu teju līdz dievišķai atklāsmei, ka visradošākie cilvēki jau ir dzimuši radoši un šī spēja – būt radošam – ir gandrīz kā dāvana no kāda tur augšā. Protams, daži no jums varētu strīdēties, ka mēs jau varam trenēt savu prātu domāt kreatīvi un galu galā, ir taču neskaitāmas tehnikas, kas tieši to arī māca.
Tikai nedaudz vēlāk tajā pašā nedēļā, lasīju kādu interviju ar vienu no labāk zināmajiem Latvijas reklāmu tekstu autoriem. Trīs bērnu māte, viņa ir enerģiska, jauna un izbijusi sekretāre. Mani reibināja tas vieglums ar kādu viņa rakstīja par savu dzīvi un karjeru. Bet tieši viens no paragrāfiem man dziļi jo dziļi iespiedās sirdī, jo tas atspēkoja itin visu, kam man jebkad ir bijusi kāda ticība.
Viņa rakstīja, ka mums nekad nevajadzētu par zemu novērtēt iespējas, kuras mums ir apkārt un, ka mēs ne Vella nezinām, kas mēs esam un uz ko esam spējīgi. Viņa tic, ka cilvēkus var mainīt kādi noteikti notikumi (tiem nav obligāti jābūt lieliem notikumiem) vai pilnībā mainīt mūsu uzskatus un dzīvi. Tāpat arī, ka bieži vien mūsu ticība un pārliecība ir 100% patiess mirkļa iespaidos un dažreiz mēs varam mainīt to uz pretējo. Tieši tāpat ir ar kreativitāti, laikam ejot tu vari atklāt savas spējas būt radošam.
Es ticu, ka mums visiem ir potenciāls būt radošiem. Katru dienu mēs domās formējam un radam teikumus, pirms tie beigu beigās nāk pāri mūsu lūpām. Un vai tad tā nav pamatpazīme no spējas domāt radoši?
ņemts no mazajām idejām
Lasot sarežģītās rindas nonācu līdz mazam paragrāfam, kur Elis aprakstīja savu bērnības māju, precīzāk – savu istabu, kurā vismasīvākā mēbele bija grāmatu plaukts, kas stiepās pāri garākajai sienai un kura bija pilna ar autora sarakstītiem stāstiem, prozām un novelēm. Lasot šīs rindas nonācu teju līdz dievišķai atklāsmei, ka visradošākie cilvēki jau ir dzimuši radoši un šī spēja – būt radošam – ir gandrīz kā dāvana no kāda tur augšā. Protams, daži no jums varētu strīdēties, ka mēs jau varam trenēt savu prātu domāt kreatīvi un galu galā, ir taču neskaitāmas tehnikas, kas tieši to arī māca.
Tikai nedaudz vēlāk tajā pašā nedēļā, lasīju kādu interviju ar vienu no labāk zināmajiem Latvijas reklāmu tekstu autoriem. Trīs bērnu māte, viņa ir enerģiska, jauna un izbijusi sekretāre. Mani reibināja tas vieglums ar kādu viņa rakstīja par savu dzīvi un karjeru. Bet tieši viens no paragrāfiem man dziļi jo dziļi iespiedās sirdī, jo tas atspēkoja itin visu, kam man jebkad ir bijusi kāda ticība.
Viņa rakstīja, ka mums nekad nevajadzētu par zemu novērtēt iespējas, kuras mums ir apkārt un, ka mēs ne Vella nezinām, kas mēs esam un uz ko esam spējīgi. Viņa tic, ka cilvēkus var mainīt kādi noteikti notikumi (tiem nav obligāti jābūt lieliem notikumiem) vai pilnībā mainīt mūsu uzskatus un dzīvi. Tāpat arī, ka bieži vien mūsu ticība un pārliecība ir 100% patiess mirkļa iespaidos un dažreiz mēs varam mainīt to uz pretējo. Tieši tāpat ir ar kreativitāti, laikam ejot tu vari atklāt savas spējas būt radošam.
Es ticu, ka mums visiem ir potenciāls būt radošiem. Katru dienu mēs domās formējam un radam teikumus, pirms tie beigu beigās nāk pāri mūsu lūpām. Un vai tad tā nav pamatpazīme no spējas domāt radoši?
ņemts no mazajām idejām
- +6
- 17. septembrī 2009, 17:37
- komentēt
