Ļoti bieži esmu domājusi, kur ir tā robeža starp plaģiātismu un iedvesmošanos no citu darbiem. Es nāvīgi bīstos no pirmā, bet izbaudu otro, tomēr reizēm gadās brīži, kad nesaprotu, ideja ir špikota jeb tas vienkārši ir mans interpretējums… Un ko darīt, ja tavs variants ir labāks par oriģinālu?

Un šovakar atkal nevaru beigt domāt par šo smalko robežu, jo atklāju neskaitāmus variantus vienai no manām mīļākajām gleznām «Gabriēla d'Estrē ar māsu vannā» (Fontenblo skola, ap 1594). Laikam jau atbildes kurš darbs pieder labajai, kurš sliktajai pusei tā īsti nav. Katram par to būs savs viedoklis. Tomēr nevaru noliegt, ka ir interesanti papētīt, kā iedvesmas taustekļi no viena darba izlokās caur citu prātiem.

Oriģināls:


Ne-oriģināli:


( Lasīt tālāk )

Pamatskolas gados, kad eksperimentēju ar savu pirmo lūpu krāsu, nākot no draudzenes dzīvokļa, man vienmēr bija niķis atstāt savu lūpu nospiedumus uz viņas ārdurvju stikla (acīmredzot par šīs darbības higēniskumu es tajā laika neprātoju). Lūpu krāsas tomēr man neiepatikās, bet kas zina, ja būtu turpinājusi savus nedarbus, iespējams, es tagad ar lūpām gleznotu pa audeklu. Tieši tā gleznotu. Jo Natalie Irish tieši to dara, viņa veido savus darbus ar pirkstu un lūpu nospiedumu palīdzību.

Google.com ir realizējis vienreizēju mākslas projektu. Mākslas darbi, kas atrodami dažādos muzejos, tagad ir aplūkojami

( Lasīt tālāk )

Tas ir brīnumaini, kā cilvēki parastās un pierastās lietās spēj saskatīt iedvesmu radīt kko jaunu!
Tā, piemēram, tepat mūsu platuma grādos ir kāda meitene, kas iedvesmojas no pasakām un stāstiem un taisa dažādas rotaslietas.

Tad nu rekur, piemēram, mazā nāriņa iemiesojusies kaklarotā…


( Lasīt tālāk )

Šī gada 2.jūnijā kultūras mezglā «Dirty Deal Cafe» tiks atklāta grafikas mākslas izstāde «Garša».

Mākslas darbu autori ir Elīna Alka, Klāra Grundšteine, Andrejs Strokins, Evija Ķirķe, Lauma Vāvere, Dārta Hofmane, Lāsma Dāvidāne, Inga Ģibiete, Laura Pole, Gunta Karule un Līva Rutmane, kas savus darbus padarīs sabiedrībai brīvi pieeajamus vairāk nekā 2 nedēļas, no 3. jūnija līdz 19. jūnijam.


Jaunie mākslinieki. Foto autors Andrejs Strokins

( Lasīt tālāk )

(Ingeborga Lokermane «Kiosks! Rīga»)

Kā jaunumu jāmin tas, ka tagad katrs interesents varēs jauno laiku mākslu apskatīt Laikmetīgās mākslas centra telpās jaunizveidotajā „Ofisa galerijā”, Alberta ielā 13. Mākslas centru var apmeklēt katru darba dienu no 12.00 līdz 19.00, atliek tikai piespiest ofisa zvana pogu, kur pārvarot sešus stāvus 7. stāvā māksla gaida ikvienu.
Sākot ar 19.februāri, tika atvērta pirmā izstāde „Kolekcija” Ofisa galerijā, kurā var aplūkot LMC krājumā esošos dažādus Katrīnas Neiburgas, Ojāra Pētersona, Miervalda Poļa, Ilvas Kļaviņas, Ingeborgas Lokermanes un citu mākslinieku darbus.
Jāatzīstas, ka manu uzmanību uzreiz piesaistīja Kriša Salmaņa darbs „Kādēļ es neesmu veģetārietis”, kurā redzams spiedzošs dārzenis, taču pakāpeniski skatu piesaistīja citi darbi. Katrs no tiem bija dažādāks, taču bija jūtama kāda vienojoša tematika. Tāpat Katrīnas Neiburgas video performance„Satiksme” par sievietēm – taksistēm vien jau ir iemesls, kādēļ apmeklēt šo izstādi.

( Lasīt tālāk )

Pastāstīšu Jums par kādu talantīgu Pļavnieku puisi, mākslinieku Artūru Bērziņu.
Mākslinieks ar savu talantu darbojas dažādos virzienos – glezniecībā, fotografēšanā, filmu uzņemšanā un reklāmu veidošanā – ar savām idejām rosās reklāmas aģentūrā „!MOOZ” – pazīstams ar šādām reklāmām:




( Lasīt tālāk )

Baltkrievu gleznotājs Leonīds Afremovs, kurš izmanto paletes nazi un eļļas krāsas, ir radījis daudzus skaistus un krāsu bagātus rudens skatus. Piesaistīja ar interesanto stilu, krāsu pielietojumu un gleznošanas metodi.
Lūk, viņa darbi!


( Lasīt tālāk )

Kad atradu šo, sākumā domāju, ka zīmējis ir kāds mākslinieks, taču es kļūdījos. Izrādās tos ir zīmējis bezpajumtnieks Skots Veids. Viņš neatbalsta netīro mašīnu aprakstīsanu ar dažādiem saukļiem, viņš uz tām zīmē kādu pasaules mākslas šedevru kopijas. Manuprāt, patiešām skasit, vienīgais tādas mākslas trūkums — īsais mūžs.



( Lasīt tālāk )

Pa ilgiem laikiem sestdiena sanāca brīva diena. Augustā jau labi laicīgi tika nopirktas biļetes uz Nacionālā teātra izrādi „Makss un Morics”. Galvā jau teju simtu reižu pārlikts plāns, ko un cikos apmeklēsim. Tā teikt, diena jāvelta teātrim un muzejiem.
No brīža, kad vakara raidījumā pa LTV1 „Saldais krējums” redzēju sižetu par Aleksandras Petrovas interjera dizaina lellēm nebija miera

( Lasīt tālāk )